Stāja ir būtisks veselības rādītājs.

Vārdu stāja lieto tiešā un pārnestā nozīmē. Šajā rakstā parunāsim par stāju medicīniskā izpratnē.

«Ar vārdu stāja saprot galvas, mugurkaula un iegurņa savstarpējo pozīciju un ķermeņa stāju veidojošo – ķermeņa, iegurņa, kāju muskulatūras stāvokli,» skaidro ārsts protēžortopēds, tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis. «Muskulatūras stāvoklis var būt ar normālu tonusu, hipotonisks (vāji muskuļi) vai hipertonisks (sasprindzināti muskuļi). Svarīgs, bet ne vienīgais stāju noteicošais faktors ir mugurkaula telpiskā pozīcija. Patiesībā stāja, kas pēc būtības ir ortopēdiski vērtējams balsta kustību aparāta kopums, ataino vairāku orgānu sistēmu stāvokli. Stāja ietekmē arī citu orgānu sistēmu, piemēram, elpošanas vai asinsrites darbību.»

– Kāda būtu ideāla stāja?

– Ideāli pareiza stāja frontālā plaknē (raugoties no priekšpuses) ir simetriska abās ķermeņa pusēs. Pleci atbrīvoti, lāpstiņas pieguļ krūškurvim, vēders neizgāzts, kājas taisnas gūžās un ceļa locītavās. Sagitālajā plaknē (skatoties no sāna), novelkot taisnu vertikālu līniju ķermeņa sānā, uz šīs līnijas būtu jāprojicējas ārējai auss ejai, pleca locītavai, gūžas locītavai, ceļa locītavai un ārējai potītei. Kakla un mugurkaula jostas daļā ir neliels izliekums uz priekšu (lordoze), mugurkaula krūšu daļā neliels izliekums uz aizmuguri (kifoze). Šāda stāja jānodrošina, stāvot nepiespiesti, bez muskulatūras papildu sasprindzinājuma. Reālajā dzīvē šāda ķermeņa poza ir reti sastopama.

– Kādi ir galvenie nepareizas stājas veidi? Kādas pazīmes liecina, ka cilvēkam ir nepareiza stāja, – vai tā vienmēr ir acīmredzami uzkumpusi mugura?

– Kumpa jeb apaļa mugura ir tad, ja palielināta krūšu daļas kifoze un relatīvi samazināta kakla un jostas daļas lordoze. Cits stājas traucējuma veids ir plakana mugura, kad samazināti visi mugurkaula izliekumi un lāpstiņas nepieguļ krūškurvim. Abos šajos gadījumos jārunā par muguras un vēdera muskulatūras tonusa samazinājumu.

Atsevišķi var izdalīt skoliozi – iedzimtu vai iegūtu mugurkaula deformāciju sāniskā virzienā, kas kombinējas ar skriemeļu rotāciju. Šī jau ir ļoti nopietna problēma, kur jāmeklē vertebrologa – mugurkaulāja ķirurga palīdzība.

– Vai nepareizu stāju rada vienkārši ieradums vai arī vainīgi faktori, kas saistīti ar cilvēka bērnību, profesijas specifiku, vecumu vai slimībām?

– Tā ir vairāku faktoru mijiedarbība – iedzimtība, bērna harmoniska attīstība, sākot jau no zīdaiņa perioda, ikdienas kustību aktivitātes, slodze un ieradumi, vides ergonomiskie nosacījumi sadzīvē un darbā, slimības, ar vecumu saistītas izmaiņas un citi faktori. Stājas traucējumi gan tieši, gan netieši saistīti arī ar iekšējo orgānu darbības traucējumiem. Pieaugušajiem stājas traucējumi un muskuļu disbalanss ir par iemeslu dažādiem skeleta sāpju sindromiem. Bērniem nepietiekama fiziskā attīstība, muskuļu un saišu aparāta vājums, muskuļu disbalanss, kustību stereotipu izmaiņas, ieskaitot arī elpošanas izmaiņas, izraisa neadekvātu muskuloskeletālā aparāta adaptāciju fiziskajai slodzei, ikdienas statiskajām pozām. Saskaņā ar Latvijā veiktajiem pētījumiem vairāk nekā 60% vidusskolēnu ir tādas stājas funkcionālās izmaiņas, kas pieskaitāmas riska grupai.

– Kā stāja ir saistīta ar mūsu pēdām? Vai pēdu problēmas to ietekmē?

– Gaita ir stājas turpinājums. Nepareiza, izmainīta gaita ietekmē skeleta muskulatūru un var radīt izmaiņas kaulu un locītavu sistēmā, kas savukārt ietekmē stāju. Tātad pēdu problēmas var ietekmēt stāju un gaitu.

– Kādu darbu pēdas veic, un kā pēdām var palīdzēt?

– Galvenās pēdas funkcijas gaitā ir nodrošināt trieciena absorbciju, kad papēdis saskaras ar virsmu, nodrošināt stabilu atbalstu, atvieglot enerģijas saglabāšanu un nodrošināt kustības spēku atsperšanās laikā. Tas viss notiek precīzi saskaņotā kustību sērijā, kuras rezultāts ir normāla gaita.

Pēdu podiatriskā novērtēšana un muskuloskeletālo traucējumu ārstēšana tiek balstīta individuālā pēdas ortozes izveidē: tā ir ortopēdiskā zolīte, kas veidota, lai atjaunotu normālu pēdas kustību gaitā, kā arī mazinātu sāpes un diskomfortu pēdā un citās ķermeņa vietās, piemēram, celī, gūžā vai muguras lejasdaļā. Ortopēdiskās zolītes ir līdzeklis, kas tiek lietots, lai koriģētu deformācijas, uzlabotu funkcionalitāti vai mazinātu simptomus, atbalstot vai palīdzot neiromuskuloskeletālajai sistēmai.

Lai izgatavotu kvalitatīvu individuālu ortopēdisko zolīti, vispirms ir jāveic pēdas izmeklējums gaitā, ko sauc par dinamisko podometriju.

– Kā iespējams diagnosticēt, kāpēc cilvēkam ir nepareiza stāja, pie kāda speciālista jādodas?

– Pie speciālista parasti dodas, ja ir sūdzības, visbiežāk – sāpes. Atrast patieso sāpju cēloni ne vienmēr izdodas uzreiz. Izmeklējot pacientu, mēs nonākam pie slēdziena arī par viņa stāju un muskuloskeletālās sistēmas stāvokli. Tad tiek sastādīts ārstēšanas un rehabilitācijas plāns. Ar stājas traucējumiem un muskuloskeletālās sistēmas problēmām nodarbojas plašs speciālistu loks.

– Cik daudz var palīdzēt mediķi ar dažādām palīgierīcēm, un cik daudz lietas labā jādara pašam?

– Ja būs nepieciešams, speciālists ieteiks palīgierīces – medicīniskās korsetes, ortopēdiskās zolītes, apavus un citus izstrādājumus. Obligāts priekšnoteikums pozitīva rezultāta sasniegšanai ir pacienta aktīva līdzdalība. Pareizas, regulāras fiziskās aktivitātes jebkurā vecumā pozitīvi iespaido balsta un kustību aparātu, arī profilaktiski uzlabo tā stāvokli.

– Kā nepieļaut nepareizas stājas izveidošanos? Kas jādara vecākiem, lai bērnam attīstītos pareiza stāja?

– Par pareizu stāju vecākiem jādomā jau no bērna dzimšanas brīža – kādā pozā bērns guļ, kā viņš tiek celts no gultiņas, turēts uz rokām, kad un kā viņu sāk sēdināt utt. Šīs ikdienas darbības topošie un jaunie vecāki var apgūt handlinga nodarbībās pie fizioterapeita. Pirmajā dzīves gadā bērnam sāk veidoties mugurkaula izliekumi – aptuveni trīs mēnešu vecumā veidojas pirmais fizioloģiskais izliekums – mugurkaula kakla daļas lordoze. Vēlāk, kad bērns sāk sēdēt, viņam veidojas mugurkaula krūšu daļas kifoze. Kakla lordoze un krūšu kifoze ir obligātie priekšnosacījumi, lai augošam bērnam veidotos un saglabātos vertikāla ķermeņa pozīcija. Par šiem jautājumiem jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pediatru. Šaubu gadījumā var meklēt bērnu ortopēda un neirologa padomu.

– Vai ir iespējama stājas korekcija arī mūža otrajā pusē un vecumdienās?

– Ne tikai iespējama, bet arī vajadzīga! Šāda korekcija sasniedzama ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, kur lieti noderēs fizioterapeita padoms un ieteikums. Ja pacientam izveidojusies kifotiska stāja – palielināts izliekums mugurkaula krūšu daļā, piemēram, osteoporozes izraisītu skriemeļu lūzumu rezultātā, var ieteikt pierādītas efektivitātes korseti Spinomed (Medi, Vācija), kas palīdzēs labot stāju un sekmēs muguras muskulatūras nostiprināšanos. Šādi izstrādājumi aptiekās nav iegādājami, tāpēc jāapmeklē specializēts tehnisko palīglīdzekļu veikals, kur pieredzējuši darbinieki izvērtēs pacienta stāvokli un ieteiks vēlamāko risinājumu.

 

Raksts pārpublicēts no žurnāla "Māja".